Šo sestdien, 14. maijā, pulksten 22 Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā tiešraidē no Turīnas būs skatāms Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls – jau piekto reizi pēc kārtas bez mūsējiem. Latvijai pie netikšanas Eirovīzijas finālā gan vajadzētu jau pierast – pēdējoreiz tur mūs 2016. gadā ievilka Justs, taču “Citi zēni” nudien izdarīja visu, kas bija viņu spēkos, un aizkulisēs pat virmo versija, ka mūsējie tika nogremdēti apzināti.
No pirmā pusfināla tālāk tika konkursa galvenie favorīti Ukraina, tāpat arī prognozēs stabilu finālistu statusu iemantojušās Norvēģija, Grieķija, Nīderlande, Moldova un Islande. Nepārsteidza arī Armēnijas iekļūšana finālā, taču Šveicei, Portugālei un Lietuvai gan tur vieta netika plānota. It īpaši pārsteidza lietuvietes Monikas tikšana tālāk, jo prognozēs viņai tika pravietota vieta pat vēl aiz mūsējiem, tātad ģeogrāfiskais balsošanas princips šoreiz nebija pie vainas, jo gan jau “broļukas” sabalsoja arī par Latviju – to gan mēs redzēsim tikai svētdien, kad tiks publiskoti pusfinālu rezultāti.
Lasi vēl: Bīstamās dienas maija otrajā pusē: no kā vajag atturēties. Un spēka dienas, kad veiksme pat kritīs rokās
Vilšanās un sašutums – šīs divas sajūtas izteikti dominēja sociālajos tīklos pēc rezultātu paziņošanas. “Esmu dusmīgs. Un neko nesaprotu. “Citi zēni” bija pelnījuši tikt finālā,” rakstīja Lauris Reiniks, akcentējot savu domu ar spilgtu, bet ne pārāk cenzētu vārdu. “Mēs vēlējāmies uzdāvināt svētkus, cerams, ka mums tas izdevās vismaz uz tām trim [uzstāšanās] minūtēm,” uz karstām pēdām ierakstīja apbēdinātie “zēni”, mazliet vēlāk savu teikto papildinot: “Mums vajag lieku dienu, lai salasītu savus zobus no grīdas. Pēc tam esam gatavi mesties diskusijās, jo esam pārliecināti – mūsu pusē kļūdu nebija. Visu izšķīra gaume.”, raksta neatkariga.nra.lv.
Par to, vai tiešām tā bija tikai gaume, gan rodas šaubas. Protams, jāņem vērā, ka “Citi zēni” uzstājās ar neizdevīgo otro kārtas numuru, mazliet kaitināja viņu pārspīlētā pompozitāte, nedaudz traucēja TV vizualizācija un operatora darbs (viņam nez kāpēc trakoti bija iepaticies bundzinieks Toms Kagainis…), kas kopumā visu uz skatuves redzamo pārvērta grūti uztveramā ņirboņā, nevis izklaidējot, bet nogurdinot, taču vienalga “Citi zēni” nebija sliktāki kaut vai par Lietuvu un it īpaši Portugāli. Puiši iegrieza pamatīgu ballīti, efektīgi strādāja horeogrāfija, atmiņā iekrita saksofonists Dagnis Roziņš, bet grupas līderis Jānis Pētersons vispār bija dievīgs, un skatītāji sociālajos tīklos jau jūsmoja, ka “mums sanāca”, taču – nekā… Vai tiešām Eiropa mūs atkal nesaprata? Drīzāk mēs negribējām saprast Eiropu, ja precīzāk – ieklausīties Eiropas viedoklī.
